Galvenais jautājums, uz kuru valdība joprojām neatbild

Marta sākumā Latvija saskārās ar strauju degvielas cenu kāpumu: dīzeļdegviela nedēļas laikā sadārdzinājās par aptuveni 20%, 95. markas benzīns — par 5–7%. Atsevišķās degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena pārsniedza 1,90 eiro par litru. Valdības pārstāvji steidzās skaidrot: vainīgs ir ģeopolitiskais satricinājums — karš Tuvajos Austrumos, Hormuzas šauruma blokāde, naftas biržu satricinājumi.

Taču ir viens fakts, ko neviens no valdības tribīnēm neskaidro pietiekami atklāti: Latvijas degvielas piegādes nav apdraudētas. Deficīta nav. To apstiprināja gan Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, gan Ekonomikas ministrs Viktors Valaiņis. Degviela ir uzpildīta rezervuāros. Piegādes ķēdes darbojas. Valsts rezerves ir pieejamas.

Ja degvielas ir pietiekami — tad kāpēc cenas Latvijā pieauga straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ārējie apstākļi ir tieši tādi paši? Kāpēc lielākie Latvijas degvielas tīkli cenas paaugstināja uzreiz — pat par degvielu, kas jau bija iepirkta par vecajām cenām un jau atradās rezervuāros?

LVTNDDO prezidents Aleksejs Ignatjevs: "Tas, kas notika Latvijā, nav tirgus ekonomika — tas ir tirgus manipulācija. Degviela bija. Deficīta nebija. Bet kāds nolēma nopelnīt uz visas Latvijas rēķina — un valdība to pieļāva."

Kā tas notika: mehānisms, ko neviens negrib skaļi nosaukt

Lai saprastu, kas patiesībā notika, jāsaprot degvielas tirgus mehānika. Latvijas un Baltijas valstu degvielas piegādes lielā mērā nāk no vienīgās naftas pārstrādes rūpnīcas reģionā — Orlen Lietuva Mažeikiai (Lietuva). Tā ir strukturāla atkarība, kas padara Baltijas valstis īpaši jutīgas pret cenu šokiem.

Kad marta sākumā naftas biržas cenas strauji pieauga, notika kaut kas, ko eksperti sauc par "raķete augšā — spalva lejā" efektu. Vairumtirgotāji un degvielas tīkli cenas paaugstināja nekavējoties — pat par to degvielu, kas jau bija iepirkta par vecajām, zemākajām cenām un jau atradās viņu rezervuāros. Formāli tas tiek izskaidrots ar "biržas mehāniku": nākamā partija jāpērk par jaunajām cenām, tāpēc pārdot pašreizējos krājumus par vecajām cenām ir neizdevīgi.

Šis arguments ir tehniski pareizs. Taču tas vienlaikus nozīmē, ka vairumtirgotāji guva tūlītēju ārkārtas peļņu — pārdodot jau apmaksāto degvielu par cenām, kas atspoguļo nākotnes biržas kotācijas. Šo peļņu neviens viņiem neuzlika — viņi to paņēma paši. Un valdība to pieļāva.

Raksturīgi, ka Latvijas degvielas tīkls "Virši-A" cenas paaugstināja ievērojami agresīvāk nekā ārvalstu konkurenti: trīs dienās no 2. līdz 4. martam "Virši" 95. markas benzīna cenu paaugstināja par 13 centiem, savukārt Neste — tikai par 2 centiem. Vienlaikus TikTok kanāls iAuto.lv fiksēja, ka Neste un Circle K trīs dienas pēc kārtas cenas paaugstināja par tieši vienādu summu — 2 centus dienā. Šāda sinhrona kustība nepalika nepamanīta — sociālajos tīklos to aktīvi apsprieda kā iespējamas cenu koordinācijas pazīmi.

Panika radīja mākslīgu deficītu

Ziņas par iespējamu sadārdzinājumu izraisīja patērētāju panikas vilni: autovadītāji masveidā devās uz degvielas uzpildes stacijām, lai uzpildītu pilnu bāku — vai pat piepildītu kannas. Pieprasījums vairākkārtīgi pārsniedza parasto patēriņu.

Rezultāts bija paradoksāls: degvielas bija pietiekami, bet cisternām nepietika, lai nogādātu to ar tādu ātrumu, kādā iedzīvotāji to pirka. Atsevišķos reģionos — galvenokārt mazākās degvielas uzpildes stacijās ar ierobežotu rezervuāru tilpumu — kolonnas uz brīdi iztukšojās. Ministrs Melnis bija spiests publiski skaidrot, ka tukšās kolonnas ir loģistikas problēma, nevis reāls degvielas trūkums valstī. Taču šis skaidrojums nonāca pie iedzīvotājiem ar novēlošanos — un panika jau bija izdarījusi savu darbu, cenas dzinot vēl augstāk.

Dubultais trieciens taksometru nozarei

Taksometru vadītāji šajā situācijā nokļuva visneaizsargātākajā pozīcijā no visiem transporta nozares dalībniekiem. Degviela veido 30–40% no kopējiem operacionālajiem izdevumiem taksometru uzņēmumiem. Cenas kāpums par 15–23% nozīmē tūlītēju un nozīmīgu peļņas samazinājumu.

Taču atšķirībā no citiem uzņēmumiem taksometru vadītāji nevar patstāvīgi pārskatīt tarifus. Lielākā tirgus platforma — Bolt, kas kontrolē aptuveni 98% no Latvijas taksometru tirgus — tarifus nosaka pati. Vadītājiem nav tiesību tos mainīt. Turklāt Bolt šobrīd turpina samazināt braucienu tarifus vadītājiem, vienlaikus iekasējot aptuveni 30% komisijas maksu no katra brauciena.

Taksometru vadītāji Latvijā to izjūt akūti. Facebook grupā "Taxi Club Latvia" (vairāk nekā tūkstotis dalībnieku) parādījās ieraksts, kas kļuva par simbolu nozares noskaņojumam:

"Degviela dārgst 3 reizes dienā, bet Bolt visu laiku samazina cenas — vai nav pienācis laiks ko mainīt?"

Ieraksts savāca 35 reakcijas un 60 komentārus. Vadītāju emocijas ir skaidras: viņi jūtas iesprostoti starp augošajām izmaksām un platformas algoritmiski noteiktajiem tarifiem, pār kuriem viņiem nav nekādas kontroles.

Igaunijas brīdinājums: kas notiek, kad pacietība beidzas

Latvijas taksometru vadītājiem ir ko mācīties no kaimiņiem. 2026. gada janvārī Bolt vadītāji Igaunijas Ida-Virumā apgabalā devās streikā — tieši tāpēc, ka tarifu politika platformā vairs neatbilda reālajām darba izmaksām. Tas bija pirmais šāda mēroga protests pret Bolt Baltijā.

Šis precedents Latvijas taksometru grupās tika aktīvi apspriests kā iespējams rīcības scenārijs. LVTNDDO uzskata, ka šī diskusija ir nopietns signāls — ne tikai platformām, bet arī valdībai. Ja sistēma turpinās darboties pret vadītājiem, nevis kopā ar viņiem, Latvija var sekot Igaunijas piemēram. Un tas nebūs labs iznākums nevienam — ne vadītājiem, ne pasažieriem, ne valstij.

Kā to izjūt iedzīvotāji un vadītāji

Latvijas iedzīvotāji un autovadītāji krīzi izjuta tieši. Sociālajos tīklos un forumos dominēja trīs noskaņojumi.

Trauksme un melnais humors. Reddit platformā r/latvia lietotājs, kurš divas nedēļas nebija braucis ar auto, atklāja dīzeļdegvielu par 1,7–1,9 eiro un jautāja: "Vai ir sākusies krīze?" Atbildes bija raksturīgas: "Mēs esam vienu-divas nedēļas no tā, lai Rimi cīnītos par griķiem" — atbalsojot Ukrainas panikas pirkumu pieredzi.

Neuzticēšanās tirgotājiem. Sinhrona Neste un Circle K cenu kustība — tieši par vienādu summu vairākas dienas pēc kārtas — kļuva par galveno argumentu tiem, kuri uzskata, ka karš ir tikai iegansts, bet īstais iemesls ir tirgotāju vēlme nopelnīt. Forumos parādījās "lētas degvielas kartes" — lietotāji dalījās ar datiem, kur Viada automāts joprojām pārdod dīzeļdegvielu par 1,48 eiro, kamēr lielie tīkli prasa 1,80–1,90 eiro. 30–40 centu starpība vienā un tajā pašā ielā kļuva par spilgtāko pierādījumu tam, ka cenas nav noteikušas tikai biržas kotācijas.

Praktiska rīcība. Daļa vadītāju sāka aktīvi meklēt lētākas degvielas uzpildes stacijas, citi uzpildīja kannas. Šī panika pati kļuva par krīzes daļu — radot mākslīgu pieprasījuma pieaugumu, ar ko cisternas nespēja tikt galā.

Valdības rīcība: daudz vārdu, maz rezultātu

LVTNDDO ir uzmanīgi sekojusi valdības reakcijai. Esam novērojuši:

Datums	Darbība
4. marts	Ministrs Melnis tikās ar degvielas tirgotāju asociāciju
5. marts	Ministrs Valaiņis paziņoja, ka cenu kāpums "rada jautājumus"
6. marts	Konkurences padome uzsāka pārbaudi
6. marts	Ministrs Melnis apstiprināja: deficīta nav, valsts rezerves nav jāizmanto
9. marts	Satiksmes ministrija atzina transporta krīzes risku
10. marts	Ministrs Valaiņis pieprasīja, lai cenas samazinās vismaz par 10 centiem

Neviens no šiem paziņojumiem nav mainījis cenu pie degvielas uzpildes stacijas. Valdība reaģēja ar deklarācijām, sanāksmēm un solījumiem veikt izmeklēšanu. Taču konkrētu lēmumu — ne akcīzes nodokļa samazinājuma, ne valsts rezervju izmantošanas, ne cenu regulēšanas — pieņemts netika.

Ekonomisti no Citadele un Luminor bankām ir vienisprātis: akcīzes nodokļa elastīga regulēšana (kas veido 25–32% no degvielas mazumtirdzniecības cenas) ir visefektīvākais ātrās reaģēšanas instruments. Cenu griesti rada ilgtermiņa tirgus izkropļojumus. Taču valdība šo instrumentu izmantot nevēlas — vai vismaz nevēlas to darīt ātri.

Latvijas Fiskālās disciplīnas padome savā martā publicētajā ziņojumā konstatēja, ka aptuveni 30% no Latvijas inflācijas pēdējos gados izskaidrojams ar "alkatības inflāciju" (greedflation) — uzņēmumu peļņas normas paplašināšanos zemas konkurences apstākļos. Šī ir sistēmiska problēma, ko valdība apzinās, bet sistemātiski nerisinā.

Ko LVTNDDO prasa

LVTNDDO kā taksometru nozares darba devēju organizācija, kas pārstāv Latvijas taksometru uzņēmumus un vadītājus, aicina valdību un Saeimu:

• Publiski un skaidri atbildēt: kāpēc degvielas cenas Latvijā pieauga straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā, ja piegādes problēmu nebija?
• Nekavējoties izvērtēt iespēju uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai profesionālajiem pārvadātājiem — šāds mehānisms jau tika izmantots 2022. gadā.
• Pieprasīt no Bolt un citām platformām ieviest automātisku degvielas piemaksu vadītājiem, kas atspoguļo reālās degvielas izmaksas — tāpat kā Uber to izdarīja ASV 2022. gadā.
• Nodrošināt Konkurences padomes izmeklēšanas rezultātu publiskošanu 10 darba dienu laikā un, ja tiks konstatēta nepamatota peļņas gūšana, piemērot maksimālos sodus.

Taksometru vadītāji katru dienu dodas uz darbu, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem mobilitāti. Viņi nav vainīgi pie degvielas cenu kāpuma. Viņiem nav instrumentu, lai no tā pasargātos. Un viņiem nav laika gaidīt, kamēr valdība izlemj, vai "ir pienācis laiks rīkoties".

"Mēs nesūdzamies. Mēs informējam sabiedrību un valdību par to, kas notiek reāli — ne uz papīra, ne sanāksmju protokolos, bet uz ceļa, pie degvielas uzpildes stacijas, katru dienu." — Aleksejs Ignatjevs, LVTNDDO prezidents