Taksometru nozares viedoklis par konkurences situāciju Rīgas lidostā
Kad digitālās platformas sāk pārņemt tirgu pēc 90. gadu metodēm
Rīgas lidostā atkal briest diskusijas par pasažieru pārvadājumu tirgu. Taču šoreiz jautājums vairs nav tikai par klasisku taksometru konkurenci vai tehnoloģiju ienākšanu nozarē.
Jautājums ir daudz nopietnāks — vai zem "modernas mobilitātes", inovāciju un digitālo platformu karoga netiek veidota jauna tirgus dominances sistēma, izmantojot mehānismus, kas pēc būtības arvien vairāk sāk atgādināt 90. gadu tirgus pārņemšanas metodes.
Mainījies ir tikai instruments.
Agrāk tās bija fiziskas stāvvietas, barjeras, ekskluzīvas piekļuves un kontrole pār teritoriju. Šodien tie ir algoritmi, aplikācijas, digitālie klientu novirzīšanas punkti, reklāmas infrastruktūra un privileģēta piekļuve pasažiera izvēles brīdim.
Taču būtība paliek nemainīga — mūsdienu pasažieru pārvadājumu tirgū uzvar nevis tas, kurš stāv tuvāk terminālim, bet tas, kurš pirmais pārņem pasažiera uzmanību un piekļūst viņa izvēles brīdim.
Tieši tādēļ arvien vairāk jautājumu izraisa situācija Rīgas lidostā, kur vieniem pasažieru pārvadātājiem tiek piemēroti stingri kvalitātes, piekļuves un autoparka ierobežojumi, kamēr citi faktiski darbojas ievērojami brīvākos apstākļos, vienlaikus iegūstot arvien redzamāku klātbūtni publiskajā infrastruktūrā un piekļuvi pasažieru plūsmai.
Nozares pārstāvji īpaši norāda uz digitālo klientu novirzīšanas risinājumu un platformu pieaugošo klātbūtni lidostas teritorijā. Pēc nozares pārstāvju domām, digitālo platformu piekļuve publiskajai infrastruktūrai kopā ar atšķirīgu regulējuma piemērošanu rada risku, ka konkurence tirgū tiek deformēta nevis ar pakalpojuma kvalitāti, bet ar regulatīvu nevienlīdzību, juridisku un administratīvu asimetriju.
LVTNDDO prezidents Aleksejs Ignatjevs: "Mēs neiebilstam pret tehnoloģiju attīstību vai digitālu platformu darbību kā tādu. Jautājums ir par to, vai publiskās infrastruktūras objektā visiem salīdzināmiem tirgus dalībniekiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences nosacījumi un vai digitālās platformas faktiski nesaņem priekšrocības, kuras citiem tirgus dalībniekiem nav pieejamas."
Tiesiskais regulējums un konkurences neitralitātes princips
Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma regulējumu pasažieru komercpārvadājumu organizēšanai jānotiek pēc vienlīdzīgiem, caurskatāmiem un normatīvajiem aktiem atbilstošiem principiem.
Tieši šajā kontekstā īpašu uzmanību piesaista reklāmas un digitālie klientu plūsmas novirzīšanas risinājumi, tostarp "tap box" un līdzīgi mehānismi, kas var būtiski ietekmēt pasažieru izvēli brīdī, kad pasažierim rodas tūlītēja nepieciešamība pēc pārvadājuma pakalpojuma.
Konkurences priekšrocība mūsdienās rodas ne tikai no fiziskas klātbūtnes teritorijā, bet arī no piekļuves pasažiera lēmuma pieņemšanas brīdim.
Ja publiskās infrastruktūras pārvaldītājs vieniem tirgus dalībniekiem nodrošina īpašu redzamību, mērķtiecīgu digitālu klientu novirzīšanu vai privileģētu piekļuvi pasažieru plūsmai, bet citiem vienlaikus piemēro ievērojami stingrākus regulatīvos un administratīvos nosacījumus, rodas pamatots jautājums — vai konkurence tirgū joprojām notiek pēc vienlīdzīgiem principiem.
Tirgus koncentrācija: skaitļi un secinājumi
Tas rada arvien nopietnākas bažas, ka digitālās platformas, izmantojot sarežģītākus juridiskos modeļus, normatīvā regulējuma interpretācijas elastību un nevienlīdzīgu prasību piemērošanu, var pakāpeniski veidot jaunu tirgus dominances sistēmu publiskajā infrastruktūrā — tikai modernākā un juridiski sarežģītākā formā.
Nozares pārstāvji norāda, ka Konkurences padome jau ilgstoši vērtē digitālo platformu ietekmi pasažieru komercpārvadājumu tirgū. Vienlaikus, pēc publiski pieejamās informācijas un nozares aplēsēm, platformas Bolt ietekme tirgū jau šobrīd sasniedz faktiski dominējošas pozīcijas pazīmes.
Atbilstoši publiski pieejamiem VID datiem platformas apkalpotais pārvadājumu apjoms sasniedza aptuveni 98% no tirgus.
Nozares ieskatā tas rada nopietnus jautājumus par tirgus koncentrāciju, konkurences līdzsvaru un iespējamu regulatīvās vides pielāgošanos viena dominējoša tirgus dalībnieka biznesa modelim, pakāpeniski samazinot vietējo pārvadātāju konkurētspēju un spēju ilgtermiņā darboties tirgū.
Šodien jautājums vairs nav tikai par taksometriem vai aplikācijām. Jautājums ir par to, kā nākotnē tiks sadalīta piekļuve publiskajai infrastruktūrai, pasažieru plūsmai un klienta izvēlei — un par to, vai tirgu noteiks pakalpojuma kvalitāte un godīga konkurence, vai arī tas, kuram izdodas iegūt privileģētu piekļuvi pasažierim vēl pirms izvēle vispār ir notikusi.
Rezumējums: iesniegumi kompetentajām iestādēm
Ņemot vērā pieaugošās bažas par konkurences apstākļiem pasažieru komercpārvadājumu tirgū Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā, TPNDDO un LVTNDDO ir vērsušās ar oficiāliem iesniegumiem Satiksmes ministrijā, Autotransporta direkcijā un Konkurences padomē, aicinot izvērtēt pašreizējās prakses atbilstību vienlīdzīgas konkurences, konkurences neitralitātes un nediskriminējošas piekļuves principiem. Iesniegums ATD parakstīts 2026. gada 20. maijā ar drošu elektronisko parakstu.
Šādā situācijā īpaši būtiski ir nodrošināt, lai publiskās infrastruktūras pārvaldība, normatīvā regulējuma piemērošana un piekļuve pasažieru plūsmai nekļūtu par instrumentu tirgus pārdalei par labu atsevišķiem tirgus dalībniekiem, pakāpeniski vājinot godīgas konkurences principus un vietējo pārvadātāju spēju ilgtermiņā konkurēt tirgū.
Lūdzam VSIA "Autotransporta direkcija" izvērtēt tiesisko un faktisko situāciju, kas izveidojusies pasažieru komercpārvadājumu organizēšanā Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā un kas, mūsu ieskatā, rada pamatotas šaubas par normatīvo aktu vienlīdzīgu, samērīgu un caurskatāmu piemērošanu dažādiem pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Rīgas Starptautiskās lidostas teritorija nav vērtējama kā parasta pasažieru uzņemšanas vieta. Tā ir starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekts, kurā pasažieru komercpārvadājumu organizēšanai piemērojams īpašs tiesiskais režīms.
Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma regulējumu pasažieru komercpārvadājumi tiek nošķirti pēc pārvadājuma veida, tostarp pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru un pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Vienlaikus attiecībā uz starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem, tostarp lidostu, likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir paredzētas īpašas prasības pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru veikšanai.
Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru" paredz īpašu kārtību pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru Rīgas Starptautiskās lidostas publiski pieejamā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi. Šajā teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru drīkst veikt pārvadātāji vai pārvadātāju apvienības, kas saņēmušas licences kartītes ar speciālu atzīmi jeb speciālās licences kartītes.
Minētās speciālās prasības ietver pārvadātāja spēju nodrošināt pakalpojumu visā lidostas darba laikā, apkalpot personas ar invaliditāti, nodrošināt taksometrus ar 5 līdz 8 pasažieru sēdvietām un bērnu sēdeklīšiem, kā arī ievērot transportlīdzekļa vecuma ierobežojumu — transportlīdzekļa vecums nedrīkst pārsniegt piecus gadus.
Vienlaikus praksē lidostas teritorijā pasažieru pārvadājumu pakalpojumus faktiski nodrošina arī pārvadātāji, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, tostarp izmantojot tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēju platformas.
Mūsu ieskatā, šajā situācijā būtiski ir izvērtēt, vai dažādiem pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri faktiski darbojas vienā un tajā pašā publiskās infrastruktūras objektā un apkalpo vienu un to pašu pasažieru plūsmu, netiek piemēroti būtiski atšķirīgi nosacījumi bez objektīva un samērīga pamatojuma.
Prasības taksometru pārvadātājiem lidostas teritorijā
Īpaši norādām, ka pārvadātājiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā, tiek piemērotas papildu prasības, tostarp attiecībā uz:
- speciālās licences kartītes ar speciālu atzīmi saņemšanu;
- transportlīdzekļa vecuma ierobežojumu;
- pakalpojuma nodrošināšanu visā lidostas darba laikā;
- personu ar invaliditāti apkalpošanu;
- noteiktu pasažieru vietu skaitu;
- bērnu sēdeklīšu pieejamību;
- vaučeru un citu maksājumu vai validācijas risinājumu nodrošināšanu;
- piekļuves un darbības kārtību lidostas teritorijā.
Savukārt pārvadātāji, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, faktiski var apkalpot to pašu pasažieru plūsmu un nodrošināt pēc būtības salīdzināmu pārvadājuma pakalpojumu, bet tiem, cik mums zināms, netiek piemērotas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu vecumu, pakalpojuma nepārtrauktību lidostas darba laikā, īpašu piekļuves režīmu un citiem kvalitātes kritērijiem.
Šāda situācija var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tirgus dalībniekiem, kā arī norādīt uz iespējamas konkurences neitralitātes pārkāpuma pazīmēm, jo publiskās infrastruktūras teritorijā vienai pārvadātāju grupai tiek piemērots būtiski stingrāks regulējums, savukārt cita pārvadātāju grupa faktiski var sniegt salīdzināmu pakalpojumu ar vieglāku prasību kopumu.
Papildus tam lidostas teritorijā tiek izmantoti reklāmas un digitālie klientu novirzīšanas risinājumi, tostarp "tap box" un līdzīgi mehānismi, kas pēc būtības var ietekmēt pasažieru izvēli un radīt priekšrocības atsevišķiem tirgus dalībniekiem. Šādu risinājumu izmantošana publiskās infrastruktūras teritorijā būtu vērtējama no vienlīdzīgas piekļuves, godīgas konkurences un konkurences neitralitātes principu viedokļa.
Būtiski norādīt, ka pasažieru komercpārvadājumu organizēšanas kārtība Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā jau iepriekš ir radījusi jautājumus par piekļuves nosacījumu tiesisko pamatotību, caurskatāmību un vienlīdzīgu piemērošanu. Minētā tiesu prakse apliecina, ka piekļuves, pasažieru piesaistes un darbības nosacījumiem lidostas teritorijā kā publiskās infrastruktūras objektam jābūt tiesiski pamatotiem, caurskatāmiem, objektīviem un vienlīdzīgi piemērojamiem salīdzināmiem tirgus dalībniekiem.
Lūgums
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam VSIA "Autotransporta direkcija" savas kompetences ietvaros:
- Izvērtēt, vai Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā pasažieru komercpārvadājumu organizēšanā tiek nodrošināta vienlīdzīga, caurskatāma un samērīga normatīvo aktu piemērošana visiem salīdzināmiem tirgus dalībniekiem.
- Izvērtēt, vai prasības, kas tiek piemērotas pārvadātājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā, tostarp prasība par speciālo licences kartīti ar speciālu atzīmi un transportlīdzekļa vecuma ierobežojumu, tiek piemērotas objektīvi pamatoti un samērīgi.
- Izvērtēt, vai pārvadātāji, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili un faktiski apkalpo pasažierus Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā, neatrodas salīdzināmā faktiskā situācijā ar pārvadātājiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru.
- Izvērtēt, vai atšķirīgā prasību piemērošana dažādiem pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā nerada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un iespējamas konkurences neitralitātes pārkāpuma pazīmes.
- Izvērtēt reklāmas, digitālo klientu novirzīšanas risinājumu, "tap box" un līdzīgu mehānismu atbilstību normatīvajam regulējumam, vienlīdzīgas piekļuves principam un godīgas konkurences prasībām.
- Pieprasīt no VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" informāciju par:
- pasažieru komercpārvadājumu organizēšanas kārtību lidostas teritorijā;
- kritērijiem, pēc kuriem dažādiem pārvadātājiem tiek piešķirta piekļuve pasažieru plūsmai;
- piekļuves un darbības nosacījumiem pārvadātājiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru;
- piekļuves un darbības nosacījumiem pārvadātājiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili;
- sadarbības nosacījumiem ar tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzējiem;
- reklāmas un klientu novirzīšanas mehānismu tiesisko pamatojumu;
- pamatojumu atšķirīgai prasību piemērošanai dažādiem pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.
- Sniegt motivētu skaidrojumu, vai pašreizējā kārtība Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā atbilst Autopārvadājumu likumam, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 405, kā arī vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma, caurskatāmības un godīgas konkurences principiem.
- Nepieciešamības gadījumā informēt kompetentās institūcijas, tostarp Konkurences padomi, ja izvērtējuma rezultātā tiek konstatētas pazīmes, kas var liecināt par konkurences kropļošanu vai konkurences neitralitātes principa pārkāpumu.
Lūdzam sniegt rakstveida motivētu atbildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Uzskatām, ka pasažieru komercpārvadājumu organizēšanai Rīgas Starptautiskās lidostas teritorijā kā publiskās infrastruktūras objektā jābūt tiesiski skaidrai, caurskatāmai, samērīgai un vienlīdzīgi piemērojamai visiem tirgus dalībniekiem, nepieļaujot nepamatotu priekšrocību radīšanu atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem.
Taksometru pārvadājumu nozares darba devēju organizācija (TPNDDO)
Reģ. Nr. 40008080682 | Miera 76, Rīga, LV-1013
Valdes loceklis: Egils Hermanis
Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija (LVTNDDO)
Reģ. Nr. 40008113729 | Ķengaraga iela 6E, Rīga, LV-1053
Prezidents: Aleksejs Ignatjevs
* Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
Pēc 19 gadiem Rīgas lidostā atkal briest jautājumi par kontroli pār pasažieru plūsmu
Pirms gandrīz divdesmit gadiem Dienas Bizness rakstīja par konfliktu ap taksometru biznesu Rīgas lidostā. Toreiz strīdu centrā bija fiziska piekļuve teritorijai, stāvvietas un kontrole pār tā saukto "zelta kilometru".
Šodien situācija ir mainījusies tikai ārēji. Barjeru un fizisku caurlaižu vietā ir nākušas digitālās platformas, algoritmi, "tap box", klientu novirzīšanas mehānismi un privileģēta piekļuve pasažiera izvēles brīdim. Taču galvenais jautājums paliek tas pats — kurš kontrolē piekļuvi pasažieru plūsmai publiskās infrastruktūras objektā un pēc kādiem noteikumiem šī piekļuve tiek sadalīta.
Tieši šobrīd Rīgas lidostā atkal saasinās diskusijas par konkurences apstākļiem pasažieru komercpārvadājumu tirgū. Nozares pārstāvji norāda, ka vieniem pārvadātājiem tiek piemērots ievērojami stingrāks regulējums un izmaksu slogs, kamēr citi vienlaikus iegūst arvien lielāku redzamību, digitālu klientu novirzīšanu un piekļuvi pasažieru plūsmai.
Mūsdienu pārvadājumu tirgū konkurences priekšrocība rodas ne tikai no fiziskas klātbūtnes teritorijā. Izšķiroša kļūst piekļuve pasažierim tieši tajā brīdī, kad viņš pieņem lēmumu par pakalpojuma izvēli. Tieši tādēļ arvien vairāk jautājumu rada reklāmas infrastruktūra, digitālie klientu novirzīšanas risinājumi un platformu integrācija lidostas teritorijā.
Nozares organizācijas uzsver, ka tās neiebilst pret tehnoloģiju attīstību vai digitālu platformu darbību kā tādu. Jautājums ir par vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu visiem salīdzināmiem tirgus dalībniekiem publiskās infrastruktūras objektā — saskaņā ar Konkurences likuma 14.¹ pantā nostiprinātā konkurences neitralitātes principa prasībām.
Nozares organizācijas ir vērsušās Satiksmes ministrijā, Autotransporta direkcijā un Konkurences padomē, aicinot izvērtēt pašreizējās situācijas atbilstību vienlīdzīgas konkurences, konkurences neitralitātes un nediskriminējošas piekļuves principiem.
Pēc gandrīz divdesmit gadiem jautājums būtībā ir palicis tas pats. Mainījušies ir tikai instrumenti: agrāk tā bija fiziska kontrole pār stāvvietu — šodien tā ir digitāla kontrole pār pasažiera izvēli.