Monopols, ko sauc par «tehnoloģiju»
Bolt un Wolt Latvijā sevi pozicionē kā digitālās inovācijas simbolu — vienkāršas aplikācijas, kas savieno pircēju ar pārdevēju. Taču aiz šīs naratīvas slēpjas pavisam cita realitāte: divas ārvalstu kompānijas, kas kontrolē gandrīz visu nozari, darbojas pēc noteikumiem, ko neviens nav apstiprinājis, un maksā nodokļus, par kuriem labāk klusēt.
Latvijas taksometru tirgū Bolt aizņem aptuveni 98%. Kurjeru piegādes nozarē Bolt un Wolt kopā — aptuveni 99%. Šādas tirgus daļas nav rezultāts labāka produkta; tās ir algoritmiskā dempinga, nepārskatāmu komisiju struktūru un nodokļu optimizācijas sekas, kas legālajiem Latvijas operatoriem ir liegtas.
Platformas saka: noteikumi ir aplikācijā — uzlieciet ķeksīti un piekristat. Šis «ķeksītis» ir vienpusējs noteikumu kopums bez apelācijas, bez skaidriem kritērijiem, bez garantijām. Kurjeru nozarē Latvijā nav nekāda regulējuma. Taksometru nozarē esošais regulējums ir platformu aktīvi lobēts, lai to izslēgtu no prasībām.
Nodokļu matemātika, kas neizdodas
Lai saprastu, kas notiek ar nodokļiem, pietiek ar vienu salīdzinājumu. Bolt grupas globālais apgrozījums — aptuveni 2 miljardi eiro. Nodokļi, ko tā samaksā Latvijā — 1,47 miljoni eiro. Tas ir 0,07% no apgrozījuma.
Nodokļu salīdzinājums — atsevišķi Latvijas uzņēmumi pret Bolt grupu
Avoti: uzņēmumu gada pārskati (2024), Lursoft, LSM (2025). Bolt grupai izmantots globālais apgrozījums ~€2 mljrd.
Kā tas ir iespējams? Atbilde slēpjas trīs mehānismos. Pirmkārt, 100% klientu maksājumu nonāk tieši ārvalstu banku kontos — Bolt Operations OÜ Igaunijā, Wolt Enterprises Oy Somijā. VID šo bruto plūsmu neredzēja, un tās audits strukturāli nav bijis iespējams.
Otrkārt, pārrobežu nulles PVN (B2B reverse charge) shēma noved pie tā, ka 21% PVN pienākums tiek pārnests uz gala izpildītājiem, kuri nav PVN maksātāji — nodoklis pazūd. Tiešais zaudējums: aptuveni 29 miljoni eiro gadā. Treškārt, platformu komisija (30,5–35%) tiek konsolidēta ārvalstīs, atņemot Latvijai uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.
VID jau ir reaģējis: 1,4 miljonu eiro uzrēķins Bolt par pastāvīgās pārstāvniecības slēpšanu un uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu — tas ir nacionālais precedents, kas juridiski apstiprina, ka platforma darbojas kā transporta operators, nevis IT starpnieks.
Cilvēki aiz algoritmiem: 7 500 kurjeri bez tiesiskās aizsardzības
Nodokļi ir tikai viena dimensija. Otra — cilvēki, kas strādā zem algoritma diktāta bez jebkādas tiesiskās skaidrības.
PVD dati, kas ziņoti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā: Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 7 500 pārtikas piegādes kurjeru. Vismaz puse no viņiem ir trešo valstu pilsoņi. Tas nozīmē vairāk nekā 3 750 cilvēku, par kuriem valsts sistēmas nevar pārliecināties, vai viņiem ir derīgas uzturēšanās atļaujas, vai viņi strādā likumīgi, vai viņiem ir kāda sociālā aizsardzība.
⚠ Parlamentārā komisija — ziņojums
Parlamentārā izmeklēšanas komisija konstatē: Bolt un Wolt darbības modelis apgrūtina pilnvērtīgu nodokļu, darba tiesību un valsts valodas kontroli. Fiksēti gadījumi ar identitātes viltošanu, profilu iznomāšanu un nodarbinātību bez tiesiskiem pamatiem. Komisija strādāja sešus mēnešus un aizsūtīja secinājumus visām ministrijām.
PVD atzīst, ka kontrole ir «problemātiska» — reālu pārbaudi var veikt tikai brīdī, kad kurjers stāv pie jūsu durvīm. «Reizi sešos mēnešos pēc pieprasījuma» — tieši to prasa Wolt savam uzraudzības pienākumam likuma apspriešanā. Tas nav uzraudzības standartos; tas ir goda sistēma nozarē ar dokumentētiem drošības riskiem.
Latvijas Zinātnes padomes finansētais pētījums dokumentē konkrētos kontroles mehānismus: algoritms sadala pasūtījumus, nosaka atlīdzību, maršrutu, piegādes laiku, mēra izpildi un var bloķēt kontu bez apelācijas. Tieši šie ir «vadības un kontroles» indikatori, ko nosaka Eiropas darba tiesības.
Latvijas nozares noriets — un tā, kas nāk pēc
Bolt 98% tirgus daļa nav tikai skaitlis. Tā nozīmē, ka Latvijas licencēti pārvadātāji — uzņēmumi, kas maksā pilnos nodokļus, pieņem darbā vietējos iedzīvotājus un ievēro darba tiesības — jau šobrīd ir izspīlēti gandrīz no tirgus. Viņu skaits samazinās. To var redzēt ielās. To var lasīt reklāmās.
Un šeit rodas divas paralēlas spirāles, kas abas iet uz leju vienlaikus. Pirmā — demogrāfiskā: jo mazāk Latvijas operatoru, jo lielāks spiediens pēc importēta darbaspēka ar mazākām tiesiskajām prasībām. Otrā — fiskālā: katrs Latvijas operators, kas aiziet, atstāj tirgus daļu, ko ieņem platforma ar minimāliem nodokļiem. Tā pati ģeometriskā progresija, kas aug kurjeru skaitā, aug arī budžeta caurumos.
Šis nav nākotnes scenārijs. Tas jau notiek.
Tiesiskais instruments jau pastāv — termiņš tuvojas
ES Direktīva 2024/2831 par digitālā darba platformām dod Latvijai konkrētu instrumentu un saistošu termiņu. Tā ievieš darba tiesisko attiecību prezumpciju, uzliek platformām pienākumu atklāt algoritmu loģiku, nodrošināt datus uzraudzības iestādēm un garantēt caurskatāmu norēķinu sistēmu.
Latvija nav bez instrumentiem. VID jau pierādīja, ka var rīkoties: 1,4 miljonu eiro uzrēķins Bolt ir juridiski precedents. Eiropas tiesu prakse — EST spriedums lietā Asociación Profesional Elite pret Uber BV — ir nepārprotama: agregators sniedz transporta pakalpojumus, nevis IT. Lielbritānijas Augstākā tiesa lietā Uber pret Aslam apstiprināja vadītāju darbinieku statusu.
Jautājums nav par to, vai platformas jāregulē. Jautājums ir, vai Latvija transponēs Direktīvu tā, ka normas kalpos Latvijas interesēm — vai arī ļaus platformu lobistiem izlikt no tām jēgu.
Termiņš: 2026. gada 2. decembris
ES Direktīva 2024/2831 jātransponē Latvijas tiesību aktos. Mēs aicinām Ekonomikas ministriju, LTRK un visas iesaistītās puses nodrošināt, ka jaunais regulējums — bez izņēmumiem un atlikšanas — atver melno kasti, aizsargā nodarbinātos un nodrošina godīgu nodokļu vidi.
LVTNDDO · Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija