Vadoša pozīcija nav pārkāpums. Bet ar to saruna tikai sākas

BOLT pareizi norāda, ka vadoša pozīcija tirgū pati par sevi nav likuma pārkāpums. Par to nav strīda. Neviens nopietns nozares pārstāvis neapgalvo, ka uzņēmumu drīkst sodīt tikai tāpēc, ka tas ir liels vai veiksmīgs.

Taču dominējošs stāvoklis uzliek īpašu atbildību. Un tieši šeit sākas galvenais jautājums: kā BOLT šo tirgus varu izmanto?

Ja platforma kontrolē lielāko klientu plūsmu, nosaka tarifus, komisijas maksas, kategorijas, sadarbības noteikumus, piekļuvi pasūtījumiem, vadītāju redzamību un finanšu plūsmu, tad runa vairs nav tikai par “lietotni”. Runa ir par platformu, kas faktiski nosaka tirgus darbības noteikumus.

Pārvadātājs it kā ir neatkarīgs uzņēmējs. Taču viņš nevar brīvi apspriest platformas noteikumus. Viņš nevar vienlīdzīgi vienoties par tarifiem vai komisiju. Viņš nevar kontrolēt klientu plūsmu. Viņš nevar pilnvērtīgi ietekmēt algoritmiskos nosacījumus. Un, ja viņš tiek bloķēts vai pazemināts platformas sistēmā, viņš zaudē piekļuvi būtiskai tirgus daļai.

Tā nav parasta sadarbība starp diviem līdzvērtīgiem uzņēmumiem. Tā ir atkarība no dominējošas digitālās infrastruktūras.

“Strādājiet citur” nav reāla atbilde pie šādas tirgus koncentrācijas

BOLT norāda, ka nekad nav liegusi partneršoferiem sadarboties ar citām platformām vai taksometru kompānijām. Formāli šis arguments izklausās pareizi. Taču praktiski tas neatbild uz galveno jautājumu.

Ja lielākā klientu plūsma atrodas vienā platformā, tad teorētiska iespēja strādāt citur vēl nenozīmē reālu ekonomisku alternatīvu.

Pie šādas tirgus koncentrācijas arguments “izvēlieties citu platformu” izklausās apmēram tā: ja jums nepatīk YouTube, vienkārši kļūstiet slavens citā internetā.

Teorētiski tas ir iespējams. Praktiski auditorija, klientu plūsma, atpazīstamība un pasūtījumu apjoms jau ir koncentrēti pie dominējošā spēlētāja.

Tieši tāpat ir ar pārvadātājiem. Vadītājs var uzstādīt vairākas lietotnes. Viņš var mēģināt strādāt ar citiem kanāliem. Bet, ja lielākā daļa klientu atrodas BOLT sistēmā, tad atteikšanās no BOLT nav vienkārša komerciāla izvēle. Tā var būt ienākumu, klientu un uzņēmējdarbības stabilitātes zaudēšana.

Tāpēc diskusijā par konkurenci nedrīkst sajaukt divas lietas: formālu iespēju un reālu alternatīvu. Formāli alternatīva var pastāvēt. Reāli tā var nebūt pietiekama, lai radītu efektīvu konkurences spiedienu uz dominējošo spēlētāju.

Ilgstoša sadarbība vēl nepierāda brīvprātīgu apmierinātību

BOLT uzsver, ka vairāk nekā puse partneršoferu sadarbojas ar platformu vairāk nekā trīs gadus. Šis arguments tiek pasniegts kā uzticības un apmierinātības pierādījums.

Taču arī šeit ir jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša sadarbība ar dominējošu platformu ne vienmēr nozīmē apmierinātību. Tā var nozīmēt arī atkarību.

Ja pārvadātājam lielākā klientu plūsma ir pieejama caur vienu platformu, tad viņš var turpināt sadarbību nevis tāpēc, ka noteikumi ir taisnīgi, bet tāpēc, ka alternatīva nozīmē būtisku ienākumu kritumu. Cilvēki paliek sistēmā arī tad, ja sistēma viņiem nepatīk, ja šī sistēma kontrolē piekļuvi darbam.

Tāpēc arguments “šoferi pie mums strādā gadiem” nav automātiska kvalitātes zīme. Tas var būt arī pierādījums tam, ka tirgū ir izveidojusies ekonomiska piesaiste, no kuras izkļūt nav vienkārši.

BOLT mēģina pārlikt problēmu uz regulējumu

BOLT paziņojumā īpaši uzsver normatīvā regulējuma problēmas, šoferu trūkumu, nepieciešamību reģistrēties kā komersantam un ierobežojumus līzinga automašīnu izmantošanai pasažieru pārvadājumiem. Šie jautājumi noteikti ir apspriežami.

Taču tie nedrīkst kļūt par aizsegu citam jautājumam: vai piedāvātās izmaiņas patiešām uzlabos konkurenci visā nozarē, vai arī tās vēl vairāk nostiprinās BOLT dominējošo modeli?

Ja regulējuma izmaiņas faktiski paplašina tieši tās platformas darbības iespējas, kura jau kontrolē lielāko tirgus daļu, tad tas nav neitrāls tirgus liberalizācijas process. Tas var kļūt par dominējoša spēlētāja pozīciju nostiprināšanu ar likuma palīdzību.

Tāpēc frāze “regulējums traucē nozares attīstībai” jāvērtē ļoti uzmanīgi. Jautājums nav tikai par to, vai regulējums ir jāmaina. Jautājums ir: kam šīs izmaiņas visvairāk palīdzēs?

Latvijas pārvadātāju interesēs ir tāds regulējums, kas rada vienādus noteikumus visiem tirgus dalībniekiem. Nevis tāds regulējums, kas vēl vairāk padara nozari atkarīgu no viena ārvalstu uzņēmuma platformas.

Investīcijas nav attaisnojums tirgus kontrolei

BOLT arī uzsver, ka savu vietu Latvijas tirgū ieguvusi ar ilgstošu darbu un miljonu investīcijām platformas attīstībā. Neviens nenoliedz, ka tehnoloģiju attīstībai ir vērtība. Neviens arī nenoliedz, ka lietotnes ir mainījušas pasažieru pārvadājumu nozari.

Taču investīcijas pašas par sevi nav arguments pret konkurences jautājumiem.

Liels ieguldījums tehnoloģijā nedod tiesības vienpusēji noteikt tirgus noteikumus. Tas nedod tiesības pasniegt dominējošu stāvokli kā sabiedrisku labumu, kuru nedrīkst kritizēt. Tas nedod tiesības pārvērst vietējos pārvadātājus par atkarīgiem izpildītājiem platformas sistēmā.

Ja uzņēmums ar investīciju palīdzību iegūst būtisku tirgus varu, tad sabiedrībai un regulatoriem ir vēl lielāks pienākums vērtēt, kā šī vara tiek izmantota.

KP lēmums nepieliek punktu. Tas dod sākumpunktu nākamajai diskusijai

BOLT vēlas pasniegt KP secinājumus kā galīgo punktu diskusijā par monopolu. Taču nozares skatījumā šis lēmums drīzāk ir sākumpunkts nākamajai fāzei.

Tagad oficiāli ir atzīts, ka BOLT atrodas dominējošā stāvoklī. Tagad oficiāli ir redzama ārkārtīgi augsta tirgus koncentrācija. Tagad vairs nav iespējams runāt par šo problēmu kā par “atsevišķu neapmierinātu pārvadātāju emocijām”.

Jautājums ir kļuvis precīzāks: kāpēc pie šādas tirgus varas konkrētās platformas darbības netika atzītas par ļaunprātīgu izmantošanu? Vai tika vērtēti tikai atsevišķi elementi, vai arī visa kontroles sistēma kopumā? Vai tika pietiekami ņemta vērā platformas faktiskā ietekme uz pārvadātāju spēju strādāt neatkarīgi?

Tie ir jautājumi, uz kuriem atbilde būs jāmeklē tiesā un politiskajā diskusijā par digitālo platformu regulējumu.

Patiesais secinājums

BOLT paziņojums mēģina radīt iespaidu, ka diskusija ir slēgta. Taču patiesībā tā tikai sākas jaunā līmenī.

Dominējošs stāvoklis nav pārkāpums. Bet tas nav arī ordenis par nopelniem godīgā konkurencē.

KP nav pateikusi, ka BOLT tirgus vara nepastāv. Tā ir atzinusi, ka šī vara pastāv. Tāpēc turpmāk diskusija vairs nav par to, vai BOLT ir ietekmīgs spēlētājs. Diskusija ir par to, vai Latvija spēj godīgi un mūsdienīgi regulēt digitālās platformas, kuras kontrolē piekļuvi klientiem, datiem, pasūtījumiem un ienākumiem.