LTRK darba grupā notika diskusija par topošo Digitālā darba platformu likumu, ar kuru Latvijā paredzēts pārņemt Eiropas Savienības prasības platformu darba regulēšanai.

Diskusijā piedalījās gan vietējo pārvadātāju pārstāvji, gan digitālo platformu pārstāvji, tostarp Bolt un Wolt interešu aizstāvji. Smile Taxi piedalījās kā vietējo pārvadātāju pārstāvis, vienlaikus norādot, ka šis jautājums nav tikai par taksometru nozari. Tas tiešā veidā skar arī kurjerus, platformu darbiniekus, nodokļu kontroli, darba tiesības un algoritmisko pārvaldību.

Galvenais diskusijas jautājums bija vienkāršs: vai platformas, kas Latvijā organizē darbu, sadala pasūtījumus, ietekmē ienākumus, piemēro komisijas, bloķē kontus un pārvalda maksājumu plūsmas, drīkst palikt ārpus pietiekamas valsts uzraudzības tikai tāpēc, ka tās sevi sauc par tehnoloģiskām platformām.

Vietējie pārvadātāji uzsvēra, ka tehnoloģijas pašas par sevi nav problēma. Problēma sākas brīdī, kad algoritms kļūst par darba vadības instrumentu, bet tā darbības principi paliek slēpti gan darba veicējiem, gan uzraudzības iestādēm.

Īpaša uzmanība diskusijā tika pievērsta Valsts darba inspekcijas iespējām piekļūt nepieciešamajiem datiem. Platformu darbs notiek reāllaikā, tāpēc kontrole, kas balstās tikai uz retiem pieprasījumiem vai vispārīgiem pārskatiem, nevar nodrošināt pilnvērtīgu priekšstatu par nozarē notiekošo.

Kurjeru nozarē situācija ir īpaši satraucoša. Ja taksometru nozare Latvijā vismaz daļēji tiek regulēta ar licencēm un skaidrām prasībām, tad kurjeru sektors ir attīstījies daudz straujāk nekā valsts spējusi izveidot efektīvu uzraudzības mehānismu. Pēdējo gadu laikā kurjeru skaits ir būtiski audzis, tostarp palielinoties arī trešo valstu pilsoņu iesaistei.

Smile Taxi un vietējie pārvadātāji uzskata, ka jaunajam likumam jābūt ar reāliem kontroles mehānismiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Eiropas direktīvas mērķi Latvijā tiks pārņemti tikai formāli, bet praksē platformu darbības modelis paliks tikpat necaurskatāms kā līdz šim.

Mūsu pozīcija ir skaidra: mēs neesam pret platformām un neesam pret tehnoloģijām. Arī vietējie pārvadātāji attīsta digitālus risinājumus un modernus pakalpojumus. Taču tehnoloģijas nedrīkst kļūt par aizsegu, kas ļauj izvairīties no darba tiesību, nodokļu un valsts kontroles prasībām.

Latvijā sniegtam pakalpojumam, Latvijā organizētam darbam un Latvijā nopelnītai naudai jābūt pārbaudāmai Latvijā.

Ja platformas darbojas godīgi, tām nav jābaidās no caurskatāmības. Ja algoritmi ir objektīvi, tiem jābūt pārbaudāmiem. Ja vadītāji un kurjeri patiešām ir neatkarīgi, platformām jāspēj to pierādīt ar faktiem, nevis tikai ar skaistiem formulējumiem.

Diskusija LTRK bija tikai viens posms plašākā procesā. Taču šis posms ir svarīgs, jo tieši tagad tiek lemts, vai Latvijā būs reāls platformu darba regulējums, vai arī likums kļūs par vēl vienu dokumentu bez praktiskiem instrumentiem.